SākumsNovada pašvaldībaMērsraga novadsMērsraga avīzeIestādesIzglītībaKultūraSportsTūrisms

Aktivitātes Mērsragā

Mērsraga ostas ziņasBiedrības un NVOSludinājumiRakstu arhīvse-pastsFotogalerijas

Videogalerijas

 

 

 

    LV   RU   EN

Mērsrags tiešraidē

 

Aktualitātes

 

Mantojums

 

  Mīļie mērsradznieki, šodien mūsos valda divējādas izjūtas. No vienas puses, ir skaista, saulaina vasaras diena, no otras, mēs pieminam un atceramies baisās komunisma zvērības, kad 1941. gada 14. jūnijā mūsu brāļi, draugi, vecāki un bērni tika izsūtīti nomocīšanai Sibīrijas plašumos. Mēs neko neesam aizmirsuši, mēs neaizmirsīsim, mēs atceramies… Tas ir kā skarbs mantojums, kuru jāizvērtē arī jaunajām paaudzēm, izdarot savas izvēles dzīvē. Un tas nekas, ka mani neviens nav izsūtījis, tas nekas, ka mani šķietami tas nav skāris. Mēs tik un tā atceramies.  Mēs to atceramies, izvēloties savus jaunos draugus, meklējot savu dzīves ceļu vai paužot savas domas.  Mēs esam šīs daudz cietušās paaudzes mantinieki.

 Kad iedzīvotāji pagaidīs… Šī gada aprīlī mēs pašvaldībā saņēmām vairāku desmitu iedzīvotāju iesniegumu par kodīgām smakām, kuras nāk no viena ostas uzņēmuma, kas jau bija radījušas pamatīgas problēmas gan tuvumā esošajiem māju iedzīvotājiem, gan blakus teritorijās strādājošajiem cilvēkiem. Mēs nekavējoties reaģējām, gan aicinot situāciju izvērtēt valsts institūcijām, gan pieprasot informāciju no Mērsraga ostas pārvaldnieka Jāņa Budreikas, kurš saskaņā ar Likumu par ostām, ir atbildīgs par ostas darbības tiesiskuma ievērošanu. Mēs uzaicinājām arī ostas pārvaldnieku uz komitejas sēdi, lai saņemtu vairāk informāciju par notiekošo un iespējamajiem risinājumiem. Tālāk seko, manuprāt, nožēlojama un pret Mērsraga cilvēkiem necienīga rīcība. Ostas pārvaldnieks uz komiteju neieradās, atsūtot vēstuli, ka ir pārāk aizņemts… Šobrīd jau jūnijs ir pusē un pārvaldnieks joprojām nav atradis laiku ierasties pašvaldībā, kā arī vispār mūs nav informējis par šo situāciju. Man nesaprotama ir arī divu šo iesniegumu parakstījušo deputātu Dzintara Cerava un Roberta Šiliņa rīcība. Esmu abus vairākkārt uzrunājis, lai arī viņi iesaistās šajā situācijā, ņemot vērā arī abu labās attiecības ar ostas pārvaldnieku. Tomēr nekāda rīcība nav sekojusi. Tieši otrādi, šie abi deputāti ir atteikušies no dažādiem pienākumiem pašvaldībā, motivējot to ar laika trūkumu. Man nav pieņemama šāda attieksme pret Mērsraga iedzīvotājiem, lai cik liels viens vai cits kungs būtu, un mēs pašvaldībā izvērtēsim šādu rīcību.

 Iespējams tikai Krievijā. Mērsraga ostas pārvaldnieks Jānis Budreika bija sagatavojis un iesniedzis ceļa rekonstrukcijas projektu Mērsraga ostas kreisajā krastā. Šī darba rezultāts gandrīz izvērtās mums, Mērsragam, maigi sakot, diezgan komisks. Darbus pabeidzot, būtu sanācis, ka, braucot pa kalnu lejā uz attīrīšanām, mums būtu jau esošais labais asfalts, tad apmēram 25 metri būtu vecais, bedrainais un nolietotais posms ar betona plāksnēm, bet tālāk atkal sekotu jauns, kvalitatīvs asfalta segums… Ja mēs ko tādu būtu pieļāvuši, Mērsrags ar šo ceļu varētu kļūt par cienīgu vietu humora un apsmiekla sižetam “Iespējams tikai Krievijā”. Šeit jāsaka paldies ostā strādājošajiem uzņēmējiem, kuri šo muļķību laikus pamanīja un informēja par to pašvaldību. Esam šo situāciju novērsuši un ceļš būs pilnā garumā. Tomēr, domāju, ka šāda rīcība prasīs skaidru un nepārprotamu izvērtējumu, jo tā iezīmē attieksmi pret Mērsraga cilvēkiem.

Mēs atceramies. Šodien mēs atceramies totalitārā komunisma mantojumu, no kura tik daudz cietusi Latvijas tauta. Tomēr ir svarīgi pamanīt, ka daudzas komunistu laikā iedibinātās metodes ir dzīvas joprojām un, šķiet, daļa tās nomenklatūras darbinieku nemaz savādāk dzīvot neprot.  Vēl pagājušajā gadā Jānis Budreika iesniedza prasību tiesā pret mani, Lauri Karlsonu un Mērsraga pašvaldību. Strīds bija par Mērsraga avīzē manis pausto. Es neesmu īpaši lielu savu dzīves daļu nodzīvojis komunisma režīma laikā, kur tika teikts priekšā, ko tu drīksti domāt un kādus uzskatus paust, kā arī ko nedrīkst. Tieši otrādi, jau jauns būdams biju brīvs un neatkarīgs brīvā un neatkarīgā Latvijā. Es neesmu radis, kad man saka priekšā, ko es drīkstu domāt un teikt, un, ko nedrīkstu. Arī tiesa lēma, ka ir 21 gadsimts – brīvības gadsimts un Jāņa Budreikas prasību tiesa pilnībā noraidīja. Ar pilnu sprieduma tekstu varat iepazīties Mērsraga pašvaldībā.

  Mēs varam sajusties kā brīvi cilvēki, un neviens šo brīvību mums nevarēs liegt. Tomēr, mēs atceramies savu mantojumu, to, no kurienes mēs nākam, kā tikām apspiesti un klusināti. Varu droši paziņot visiem, kuri vēl dzīvo komunisma ilūzijā un izmanto tā laika metodes – Jūsu laiks ir pagājis, un tas ir uz neatgriešanos.

 Par uzticību, par morāli. Šajā dienā ar Jums, mērsradznieki, runāju par morāli un uzticību. Man arī pašam tas bija svarīgi un vajadzīgi, jo ir dīvaini, ka par ētiskas un morālas dabas jautājumiem domē nākas diskutēt ar cilvēkiem, kuri sevis vadītā iestādē par klātiem galdiem ir ņēmuši samaksu aploksnē, to uzskatot par samērā “likumīgu” piepelnīšanās veidu, sev un darbiniekiem. Tas arī ir mantojums, kurš jāizvērtē.

Es un visa mana uzticamā komanda, esam solījuši uzticību tikai brīvajam Mērsragam, brīvajā Latvijā un citu kungu mums nebūs. Mērsrags dažādos laikos ir dažādi aptraipīts – gan ar komunisma asiņainajiem traipiem, gan ar netīras naudas atstātajiem nospiedumiem. Tas ir mantojums. No tā ir jāattīrās un tas ir grūts un sāpīgs process, jeb ceļš, kuru mēs esam izvēlējušies iet. Jo savu mantojumu mēs atceramies.

 

Uzticībā,

Lauris Karlsons

Mērsraga novada domes priekšsēdētājs

15.06.2016.

 

(C) MĒRSRAGA NOVADA PAŠVALDĪBA, 2016