SākumsNovada pašvaldībaMērsraga novadsMērsraga avīzeIestādesIzglītībaKultūraSportsTūrisms

Aktivitātes Mērsragā

Mērsraga ostas ziņasBiedrības un NVOSludinājumiRakstu arhīvse-pastsFotogalerijas

Videogalerijas

 

 

 

    LV   RU   EN

Mērsrags tiešraidē

 

Aktualitātes

 

(At) Ieskats pagātnē

 

Iekāpšana laika mašīnā ir populārs sižets piedzīvojumu literatūrā vēl kopš Ž. Verna laikiem. Šādu iespēju  vismaz grāmatas lappusēs labprāt izmantotu ikviens pusaudzis. Realitātē ir tādi vēstures posmi, kuros atgriezties, šķiet, nevēlas neviens. Arī atmiņās ne. Īpaši tie, kuru dzīvi vai tikai sirdi pēc kādas grāmatas vai filmas sāpīgi nobrāzuši laika grieži, kādu mūsu tautas vēsturē patiesi nav trūcis. Bet vajag atgriezties. Lai izstāstītu. Lai saprastu.

Gribas teikt paldies cilvēkiem, kuri uzskata par svarīgu dot jauniešiem šādu iespēju – jau vairākus gadus, pateicoties domes finansiālajam atbalstam, vecāko klašu skolēniem ir iespēja reizi gadā, neuztraucoties par transporta izmaksām, doties mācību ekskursijā uz Rīgu, lai uzzinātu vairāk. Ne tikai par vēsturi, kā Čekas pagrabiem vai seno Rīgu, bet arī, piemēram, par Eduardu Smiļģi, Gaismas pili, Dzejas dienām vai Dainu skapi. Vienkārši – vairāk… pieredzes, emociju, dzīves gudrības, arī laba teātra. Visa tā, kas mūs padara par cilvēkiem un latviešiem.

Šogad mūs sagaidīja sāpīga Latvijas vēstures lappuse: 2. Pasaules kara represijas – abos virzienos. Dziļāk un personiskāk saprast šo laiku mums palīdzēja Ināra Neilandes kundze. Paldies viņai! Savukārt atvieglot finansiālo nastu, mums par pārsteigumu, līdzēja Latvijas Okupācijas muzeja programma, kurā skolēni, ja apmeklē ekspozīciju, var pretendēt uz 50 % atlaidi ceļa izdevumiem nokļūšanai uz muzeju. Naudu šādam atbalstam ziedojuši un turpina to darīt klaida latvieši, kuriem, šķiet, vairāk par mums pašiem reizēm rūp mūsu tautas pagātne un jaunatnes audzināšana. Pateicoties dalībai šajā programmā, esam ietaupījuši domes atbalstu rudenī paredzētajai ekskursijai.

19. februāra rītā ceļā uz galvaspilsētu devās 22 skolēni, sākot no 7. līdz 12. klasei. Todien gribējām uzzināt par abu okupācijas varu nodarīto, tāpēc Okupācijas muzejā iepazināmies ar ekspozīciju (un filmu!) par Staļina deportācijām 40. gados, savukārt Z. Gailes unikāli izprojektētajā Žaņa Lipkes memoriālā, klausoties emocionālo gides stāstījumu, uzzinājām (un izjutām!), ka ebreju vajāšanas un nogalināšanas laikā arī parasts cilvēks – kontrabandists un avantūrists - spēja saglabāt cilvēcību un kļūt par patiesu varoni, glābdams un 3 gadus pie sevis slēpdams vairākus desmitus vajāto. Ja Okupācijas muzeja apmeklējums mums sniedza izsmeļošu informāciju un skaidrāku skatu uz vētraino un diezgan samudžināto kara un okupācijas laiku, tad memoriāls ir piemineklis cilvēka gara spēkam un uz brīdi lika daudziem no mums gribēt līdzināties tā galvenajam Varonim. Un kad memoriāla gide sarunas beigās aicināja ierakstīt kaut ko viesu grāmatā, vairāki skolēni nebija uz to mudināmi un grāmatā palika emocionālas rindas. Tāpat gides dāvinātās ebreju meitenes atmiņas “Annas Frankas dienasgrāmata” jau uzreiz tika skolēnu paņemtas lasīšanai.

Pēc garākas pauzes, kuru pavadījām Rīgas centrā, vakarā devāmies uz Nacionālo teātri – jauno izrādi “Svina garša”. Izrāde ir, manuprāt, veiksmīgs Māra Bērziņa nesen iznākušā tāda paša nosaukuma dēku romāna dramatizējums un var teikt kopīgs romāna lasījums tiešā un pārnestā nozīmē, jo izrādes darbība notiek bibliotēkā – un vai tad mūsdienās mēs vēsturi neuztveram galvenokārt caur grāmatām? Izrāde ir ļoti piemērota skolēniem, jo galvenais varonis Matīss ne tikai iekuļas dažādās peripetijās 1940. – 41. gadā, ne tikai uz savas ādas izjūt gan latviešu nodevīgumu, gļēvumu, naivumu, gan varonību, mīlestību, nesavtību. Svarīgākais ir tas, ka Matīss – parasts latviešu puisis un Ž. Lipkes līdzinieks – iegulst Rumbulas mežu bedrēs līdzās tūkstošiem citu. Bet paliek Cilvēks, kur daudzi citi ir savu cilvēcību jau zaudējuši, lai arī paliek dzīvi. Izrāde tāpat kā pati grāmata atstāj satriecošu iespaidu. Jāatzīst gan, ka jaunākajiem skolēniem, kuri teātri apmeklēja pirmoreiz, bija grūti aizvadīt 3 stundu garo izrādi, taču viņi turējās braši. Ceru, ka nākamreiz viņiem būs jau vieglāk.

Īpaši mani gandarīja skolēnu asaras izrādē, dziļais pārdomu klusums memoriālā un skatoties filmu, kā arī jautājumi pēc ekskursijas: “Kad brauksim atkal?” Brauksim.

Pievienoju dažus skolēnu iespaidu zibšņus.

Okupācijas muzejs:

“Uzskates materiāli, kā filma un attēli, ļāva vizuāli izprast, kā cilvēki dzīvoja tajā laikā.” (Lūcija, 8. kl.)

“Muzejā bija ļoti sarežģīti fakti un ļoti daudz informācijas. Lielāko daļu aizmirsu uzreiz.” (Gabriēla, 8. kl.)

“Iemācījāmies pamatus par 2. Pasaules karu Latvijā” (Edgars, 8. kl.)

“Lieliska gide, kura ātri un atraktīvi pastāstīja par šiem kara gadiem, Gulagu, deportācijām, parādīja to, ko ne katru dienu redzēsim, piemēram, katliņu no tiem laikiem, zābakus u.c. lietas, kurām ir savs stāsts.” (Paula, 12. kl.)

“Patika, ka gide uzdeva jautājumus, liekot mums pašiem domāt, nevis tikai klausīties viņas stāstījumā.” (Krista, 12. kl.)

“Muzejs man lika aizdomāties par lietām, kurām ikdienā nepievēršu uzmanību.” (Rebeka, 8. kl.)

Žaņa Lipkes memoriāls:

“Man patika, ka šis muzejs atšķiras no citiem ar vietu, kur atrodas, un ka šī nebija liela, publiska ēka.” (Nadīna, 12. kl.)

“Manuprāt, šis muzejs bija radošs ar tām vietām, kur varēja pieiet klāt un izpētīt informāciju, jo tad sāka skanēt atbilstoša mūzika, kas deva noskaņu.” (Dzintra, 9. kl.)

“Šis man patika vēl vairāk, jo stāstījums bija ļoti spēcīgs un muzejs bija izkārtots tā, ka reāli tu pats varēji sev radīt priekšstatu par to, kā tas viss notika.” (Klinta, 8. kl.)

“Man patika, jo bija ļoti laba gide un viss notika nepiespiestā gaisotnē.” (Gabriēla, 8. kl.)

“Labprāt būtu palikusi ilgāk.” (Nora, 8. kl.)

“Neparasti veidots muzejs. Ļoti patika redzēt un izlasīt dažādas vēstules un dokumentus. Muzejā bija jauka atmosfēra, ko izraisīja dažādas mūzikas skaņas. Viens no interesantākajiem muzejiem, ko esmu apmeklējusi.” (Lūcija, 8. kl.)

“Biju pārsteigta, kad uzzināju, ka tas viss tiešām kādreiz notika. Patika, ka gide ieteica grāmatas, kuras varētu izlasīt.” (Marta, 8. kl.)

“Mani pārsteidza ēka. Ēkā esošā noskaņa, ko veicina tumsa un lēna mūzika, palīdz izprast to, kādos apstākļos nācās dzīvot bunkurā. Man patika, ka gide, stāstot par Lipki, viņu pārāk nelielīja.” (Krista, 12. kl.)

“Ja man būtu jādod atzīme, es liktu 10 no 10. Lielisks interjers un stāstījums par to, kā šis cilvēks izglāba 50 ebreju dzīvības un vēlējās glābt vēl. No šī cilvēka vajadzētu daudz ko mācīties, un tā es arī darīšu.” (Paula, 12. k.)

“Otrajā muzejā es neko nesapratu, jo viņai vajadzēja pastāstīt vispirms par muzeju.” (Sigita, 7. kl.)

 

Izrāde “Svina garša”:

“Teātris bija ļoti interesants, varbūt varēja būt mazliet īsāks.” (Sigita, 7. kl.)

“Ļoti patika, bet domāju, lai labāk varētu izprast izrādi, vajadzētu izlasīt grāmatu.” (Nora, 8. kl.)

“Aktierspēle bija ļoti profesionāla.” (Marta, 8. kl.)

“Šī izrāde bija ļoti emocionāla un interesanta. Nedaudz bija par garu, bet vismaz bija interesanti. Dažās vietās bija grūti uztvert domu un saprast, kurš ir kurš, bet kopumā viss bija labi.” (Gabriēla, 8. kl.)

Visā visumā bija labi, bet, ja būtu izlasījusi grāmatu, noteikti būtu vairāk izpratusi darbību nozīmi.” (Lūcija, 8. kl.)

“Man sākumā likās, ka sāks lasīt no avīzēm, un es jau gribēju sākt gulēt, bet izslēdzās gaismas un sākās šovs. Izrāde bija laba: bailīga, smieklīga, informatīva.” (Edgars, 8. kl.)

“Man kā 21. gadsimta jaunietei bija grūti iedziļināties un saprast, bet noskatoties tomēr radās priekšstats par 2. Pasaules karu. Noteikti negribētu piedzīvot to uz savas ādas – to nežēlīgo izturēšanos pret nevainīgiem cilvēkiem un nepelnīto pazemošanu.” (Klinta, 8. kl.)

“Man izrāde likās interesanta, jo bija interesants stāsts. Es grāmatu neesmu lasījusi, bet izrādi tāpat sapratu, jo muzejos, ko apmeklējām pa dienu, stāstīja par to pašu laika posmu. Teātris man patika vislabāk.” (Nikola, 9. kl.)

“Tā kā es jau ilgi nebiju bijusi teātrī, man ļoti patika. Vislabāk man patika tas, ka daudzas lietas tika atainotas uz ekrāna, kā arī palēninājuma vietas bija ļoti labi izstrādātas. Teātris bija interesants un nemaz nebija garlaicīgs – tiešo otrādi. Noteikti nenožēloju, ka aizbraucu.” (Dzintra, 9. kl.)

“Nacionālā teātra izrāde “Svina garša” bija diezgan emocionāla un spēcīga. Lai arī bija dažas ainas, kuras nebija uzreiz tik viegli izprast, nenožēloju izrādes apmeklējumu. Man ļoti patika aktieru tēlojums, un viss bija pārdomāts līdz pēdējam sīkumam.” (Rebeka, 8. kl.)

“Pirmais pārsteigums bija, jau atskanot pirmajam zvanam pirms izrādes. Uz skatuves – bibliotēka, sāka pulcēties cilvēki – avīžu un žurnālu lasītāji. Man patika, ka ar tik vienkāršu scenogrāfiju var panākt tik daudz. Tā kā biju lasījusi “Svina garšu”, ļoti labi sapratu sižetu. Patika, ka Matīsa lomas atveidotājs atspoguļoja Matīsu kā jauneklīgu, neveiklu puisi, kurš izrādes laikā piedzīvoja personīgo izaugsmi.” (Krista, 12. kl.)

“Šī izrāde man izraisīja ļoti spēcīgas emocijas. Pirmā daļa, kura beidzās ar šāvienu, lika manai sirdij sakustēties, kas man ļoti patika. Man patika spēcīgais aktieru tēlojums, kas bija kā odziņa visas izrādes laikā.” (Nadīna, 12. kl.)

“Nevaru teikt, ka man ļoti patika, un nevaru teikt, ka man nepatika. Uz beigām jutos sagurusi un nevarēju koncentrēties uz sižetu, bet nākamā grāmata pēc tagad lasāmās būs “Svina garša”.” (Paula, 12. kl.)

 

07.03.2016.

 

(C) MĒRSRAGA NOVADA PAŠVALDĪBA, 2016