SākumsNovada pašvaldībaMērsraga novadsMērsraga avīzeIestādesIzglītībaKultūraSportsTūrisms

Aktivitātes Mērsragā

Mērsraga ostas ziņasBiedrības un NVOSludinājumiRakstu arhīvse-pastsFotogalerijas

 

 

 

 

 

Sadarbības partneri

 

 

 

 

 

Doties izbraucienā ar jahtu "Palsa".

 

 

 

 

    LV   RU   EN

Mērsrags tiešraidē

 

Mērsraga centrs

 

Mērsraga estrāde

 

Mērsraga jahtu osta

 

Sadarbības partneri

Elektroniskā deklarēšanās sistēma

 

Tūrisms Mērsraga novadā

Vietas, kuras apmeklēt !

 

 

bullet

Apskates objekti

bullet

Mērsraga muzejs

bullet

Viesu nami, telšu vietas

bullet

Kafejnīcas

bullet

Jahtu centrs

bullet

Laivu bāzes

bullet

Engures ezers

bullet

Engures ezera dabas parks

bullet

Mērsraga kanāls

bullet

Fotogalerija

 

 

Mērsraga kanāls

 

 

Mērsraga kanāls posmā no gājēju tilta līdz lielajam tiltam

1842. gadā ar Krievijas cara valdības lēmumu tiek pavēlēts rakt Mērsragā kanālu.  Kanāls tiek rakts ar domu pazemināt Engures ezera līmeni un iegūt lauksaimniecībā izmantojamu zemi. Tāpat, Engures ezers ar savu augsto ūdens līmeni regulāri nodarījis lielu postu visām apkārtējām pļavām - Dzirciemā un Ķūļciemā. Kanāla rakšanai tika ievesti strādnieki no Krievijas, kuri šo kanālu izraka ar lāpstām, jo nekāda tehnika jau tajā laikā nebija pieejama.

 

Mērsraga kanāls pie gājēju tiltiņaPēc būtības, kanāla rakšanu ierosināja tā laika muižnieki, kuru īpašumos atradās Mērsrags un tā apkārtne, un kuri cerēja, ka no šīs kanāla izrakšanas iegūt jaunas lauksaimniecības zemes. Pēc nostāstiem ir dzirdēts - ka darba vadītājam, kuram muižnieki uzticēja veikt šo darbu, bijuši labi sakari ar Krievijas caru, ar kura gādību pie kanāla rakšanas tika piesaistīti Krievu armijā dienošie zaldāti.

 

Līdz ar kanāla izrakšanu Engures ezera līmenis kritās par 1,5-2 metriem un izveidojās daudzas brīvas zemes. Krievijas cera valdība šīs zemes piešķīra tiem latviešu zemniekiem, kuri pārgāja pareizticībā. Līdz ar to tika uzceltas pareizticīgo baznīca Ķūļos un izveidojās pareizticīgo draudzes. Šī baznīca vēl ir saglabājusies mūsdienās. Daļu no Mērsraga jaunajiem kapiem aizņem pareizticīgo kapsēta.

 

Kanāla izrakšana aizsāka Mērsraga ostas izveidi un attīstību.

Mērsraga kanāls ir iecienīta vieta makšķernieku vidū.

Kanālu iecienījuši arī vietējie peldēt gribētāji, kuri laika gaitā izveidojušajās peldvietās (11.gab) atpūšas un bauda ūdens priekus.

 

 

 

 

 

MĒRSRAGA NOVADA PAŠVALDĪBA, 2011-2015