SākumsNovada pašvaldībaMērsraga novadsMērsraga avīzeIestādesIzglītībaKultūraSportsTūrisms

Aktivitātes Mērsragā

Mērsraga ostas ziņasBiedrības un NVOSludinājumiRakstu arhīvse-pastsFotogalerijas

 

 

 

 

 

Sadarbības partneri

 

 

 

 

 

Doties izbraucienā ar jahtu "Palsa".

 

 

 

 

    LV   RU   EN

Mērsrags tiešraidē

 

Mērsraga centrs

 

Mērsraga estrāde

 

Mērsraga jahtu osta

 

Sadarbības partneri

Elektroniskā deklarēšanās sistēma

 

Tūrisms Mērsraga novadā

Vietas, kuras apmeklēt !

 

 

bullet

Apskates objekti

bullet

Mērsraga muzejs

bullet

Viesu nami, telšu vietas

bullet

Kafejnīcas

bullet

Jahtu centrs

bullet

Laivu bāzes

bullet

Engures ezers

bullet

Engures ezera dabas parks

bullet

Mērsraga kanāls

bullet

Fotogalerija

 

 

Interesantākie apskates objekti Mērsraga novadā

 

Mērsraga bāka

 

1873.gadā Rīgas biržas komitejas lūdza Jūrlietu ministrijas Hidrogrāfijas dienestam Pēterburgā pēc iespējas ātrāk ierīkot bāku Mērsragā, jo akmeņainais sēklis apdraud tos kuģus, kas kaut nedaudz novirzījušie no līnijas starp Kolkas uguns kuģi un Daugavas grīvu. Rīgas biržas komiteja sedza visus ar bākas uzstādīšanu saistītos izdevumus, metāla tornis, laterna un optiskais aparāts tika iegādāts Parīzē. Bāka tika iesvētīta 1875.gada 10.septembrī. Bākas uguns augstums ir 21,3 m. Bākas tornis izgatavots «Sotera, Lemonjē & Co» fabrikā Parīzē. Brīvstāvošs, cilindrisks, kniedēts dzelzs konstrukcijas 18,5 metrus augsts tornis, kura apakšējā daļa pēc postījumiem Pirmā pasaules kara laikā (1914.gadā 1.pasaules kara laikā Mērsraga bāka tika stipri bojāta) 1922. gadā iebetonēta un nostiprināta ar dzelzsbetona kontraforsiem. Torņa augšdaļā izveidots dzelzs konstrukcijas uz konsolēm balstīts apejas balkons. Gaismas telpu vainago kupolveida jumta konstrukcija, kas noslēdzas ar lodveida dekoratīvu izbūvi un vējrādi. Pie ieejas bākā 1975. gadā uzstādīta piemiņas plāksne par godu bākas simtgadei ar gadskaitļiem «1875–1975». Mērsraga bāka ir iemūžināta arī VAS "Latvijas pasts" 2006.gada 26.oktobrī izdotajā pastmarkā. Bāka atrodas Mērsraga ciema, aptuveni 1 km uz Z no Mērsraga centra, Bākas ielā 60.

  Muzejs "Saieta nams"

 

Privātīpašums, atrodas Mērsraga pagasta Rožu ielā 16, "Priedēs". Ēka celta 1872.gadā. Ekspozīcijas: par  sadzīvi Mērsragā un tās apkārtnē 20.gs sākumā, un senās zīmes uz sadzīves priekšmetiem. /lasīt vairāk/ >>>

 

Akmeņainais Mērsraga zemes rags un smilšainā Mērsraga pludmale

 

Mērsraga zemes rags (18,0 ha) - sauszemes izvirzījums Rīgas jūras līča rietumu piekrastē, ~ 2 km uz ziemeļiem no Mērsraga ciemata. Šaurā pludmale un zemūdens nogāze 3-12m dziļumā klāta ar akmeņiem. Apmēram 50 m no krasta atrodas  Velna akmens, kura sašaurinātā augšdaļa (1,5 m) redzama virs ūdenslīmeņa. Citam akmenim sānos iedobe, tāpēc tas nosaukts par Velna pēdu. Pēc teikas, akmeņu rags cēlies, velnam taisot tiltu pāri Rīgas līcim.

Vairākus kilometrus smilšainā Mērsraga pludmale ideāli piemērota gan vasaras atpūtai pie jūras, peldoties, sauļojoties vai staigājot pa pludmali un priežu mežu, gan rudenī - ziemā vērojot vētru nodarītos nedarbus un ledus krāvumus. Automašīnu stāvvietas - Mērsragā pie bākas, Upesgrīvā netālu no "Knaģu" mājām.

  Engures ezera dabas parks un Engures ezers

 

Engures ezera dabas parks - dibināts 1957.gadā, kā ornitoloģiskais liegums, 1998.gadā izveidots Engures ezera dabas parks). Kopš 1989.gada šī teritorija iekļauta Eiropas nozīmīgāko putnu vietu sarakstā, bet kopš 1995.gada – Ramsāres konvencijas starptautiskas nozīmes mitrāju sarakstā 1 2 3; Dabas parks aptver daļu no Engures, Mērsraga, Ķūļciema un Zentenes pagastu teritorijām. Engures ezera dabas parka kopplatība ir 18 000 ha, tai skaitā Mērsraga pagastā tas aizņem 3 337,8 ha vai 30,6 % no visas pagasta teritorijas.

Engures ezers - lielākais Latvijas piejūras ezers, 6 km garš, maksimālais dziļums 2-3 metri (Vārds Engure cēlies no lībiešu vārda ir zutis, tā kā sanāk Zušu ezers, tiesa - pašreiz, zuši tajā palikuši ļoti maz.). Diemžēl, ezers strauji aizaug un atklātas ūdens vietas paliek ar gadu jo mazāk. Nepieciešama ir regulāra niedru pļaušana un ezera tīrīšana. Ezerā vērojama liela putnu sugu daudzveidība. Speciāli putnu vērošanai uzcelti vairāki putnu vērošanas torņi

/lasīt vairāk/ >>>

Piejūras pļava

 

Sauszemes teritorija uz ziemeļiem no Mērsraga kanāla (uz bākas pusi) ~ 51,0 ha platībā raksturīga ar lielu pļavu biotopu daudzveidību un ir aizsargājams dabas objekts. Piejūras pļavas ir viens no retākajiem un apdraudētākajiem biotopiem Latvijā, tās iekļautas arī Eiropas Savienības Biotopu direktīvas pielikumā. Piejūras pļavu apskati var veikt Mērsraga pagasta pieturas vietā pie "Jēgerlejas". Putnu vērošanas tornī iepazīties ar putniem kas mīt šajā piejūras pļavā, vai vienkārši, nesteidzīgi vērot jūru.

Mērsraga kanāls

 

Mērsraga kanāls rakts 1842. – 1843.gadā, un savieno Engures ezeru ar jūru. Tā garums ~ 4 km /lasīt vairāk/ >>>

 

 

Mērsraga ostas ziemeļu mols

Ziemeļu mols būvēts 1927.gadā (rekonstruēts 2007.gadā) – 20.gs 30.to gadu lielākā Talsu apriņķa būve, pašreiz ietilpst Mērsraga ostas teritorijā (ostas teritorija ir slēgta) un ir apskatāms tikai no ziemeļu puses, ejot kājām pa pludmali.

 

 

Baznīcas

 

Mērsraga luterāņu baznīca; - atrodas Bākas ielā 9.Mērsraga baznīcas sākumi meklējami 16.gs. 18.gs celtais dievnams izskatījies pēc palielas dzīvojamās mājas.  Pašreizējo baznīcu celta 1809.gadā, to pilnīgi pārbūvējot 1896.gadā.  Viena no vecākajām koka baznīcām Latvijā. Baznīcā atrodas vairāki valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi (altārglezna “Kristus ar bērnu”, 1793.g., ērģeles, 19gs.II puse, lustra, 19.gs.beigas, u.c.).

 

Mērsraga baptistu baznīca; - atrodas Priežu ielā 1. Baznīcas celtniecība tika iesākta 1934.gadā un pabeigta 1936.gadā ar atvēršanas dievkalpojumu 20.decembrī. Nams celts ar Bostonas un Filadelfijas (ASV) latviešu baptistu draudžu atbalstu.

 

Ežu kolekcija

 

Braucot uz Engures ezeru, Ezera ielā 20, apskatāma privāta ežu kolekcija, kas saistīta ar gandrīz pusgadsimtu senu ģimenes stāstu. Dārza nojumē izstādīti informatīvi materiāli par putniem un dzīvniekiem, kas sastopami dabā šajā apkārtnē. Dārzā apmeklētājus sveicina pašizveidots stārķis, bet meža nomalē burbuļo mazais Mērsraga ūdenskritums. Atpūtai iekārtota ugunskura vieta un āra galds. Pavasarī un vasarā atpūsties var arī dārza nojumē un baudīt svaigi tecinātas bērzu sulas.

 

Objekts atvērts apmeklētājiem tūrisma sezonā no aprīļa līdz oktobrim.

Laipni gaidīti apmeklētāji nelielās grupās un ģimenes ar bērniem.

Apmeklējumu vēlams iepriekš pieteikt pa tālruni: 29115127 - Dzintra, Ivars vai 28355983 - Indra

 

Ieejas maksa -  ziedojumi.

 

  Mazbānīša ceļš

 

Mazbānīts kursējis no Mērsraga uz Stendi no 1927. līdz 1962. gadam, kad padomju valdība to nolikvidēja. Mērsraga pagasta teritorija ir bijušas 3 bānīša stacija Mērsraga, Alksnāja un Ķipatu stacijas. Mazbānītis sastāvējis no lokomotīves un trīs līdz četriem vagoniem, un to apkalpojuši četri cilvēki (konduktors, vadītājs un divi mehāniķi). Pašreiz par tām dienām vairs liecina tikai vecais bānīša ceļš (daļēji izbraucams), vecās staciju ēkas un bānīša vārdā nodēvēta iela "Bānīša iela", kura atrodas tajā vietā kur kādreiz kursēja šis mazbānītis.

 

  Svētmeitas akmens

 

"Svētmeitas" akmensAkmens augstums 2,3m, garums 6,7m, platums 4,2m, apkārtmērs 17,5m. Akmens ir no sarkanīga, graudaina granīta, apsūnojis. Akmens sānos agrāk bijusi redzama "durvju vieta". Apkārt akmenim - apslēptas mantas meklētāju izrakņātas bedres. Akmenī redzama ir ~ 2m gara rieva un citas mērķtiecīgas apstrādes pēdas. Ar akmeni saistīti nostāsti par vērpjošu svētmeitu, jūras laupītāja Markgrāfa pili un apslēptu mantu (Iespējamā jūras laupītāju pils atrašanās vieta ir netālu no Svētmeitas akmens, bijušajā Mērsraga pagasta "Aizsilnieku" izgāztuvē). Pēc nostāstiem, divpadsmitos dienā varot dzirdēt, kā dūc svētmeitas ratiņš. Iespējams, ka akmens ir bijis sena kulta vieta.

Akmens atrašanās vietu ir grūti atrast.

Akmens atrodas: Mērsraga - Stendes ceļa 2,5 km, jānogriežas pa labi līdz likvidētajai "Aizsilnieku" izgāztuvei. Tālāk jādodas mežā ~ 1 km uz ziemeļiem no izgāztuves, akmeņkalvas ziemeļu galā.

  Akmeņi:

 

   Svētmeitas akmens, Velna akmens, Vecsātu akmens, Krievraga akmens, akmens pie Ķūļu ceļa, akmens  krāvums pie "Radziņiem", akmens ”gulta” pie Engures ezera.

 

  Aizsargājamie koki – dižkoki

(pēc Vides datu centra un Ventspils RVP Talsu inspektoru daļas 1998.gada dižkoku inventarizācijas datiem):

 

   parastā kļava – 2 koki – apk.3,5 m un 3,9 m, tuvākās mājas OZOLNIEKI, Bākas ielā 13,

   parastais ozols – 2 koki – apk.4,2 m un 4,2 m, pie OZOLNIEKU mājām, Bākas ielā 13,

   Šmēdiņu priede – apk.3,6 m Upesgrīvā  pie ŠMĒDIŅU mājām,

   Parastā liepa – apk.4,2 m Upesgrīvā pie LIEPU mājām.

 

 

MĒRSRAGA NOVADA PAŠVALDĪBA, 2011-2016